Jūrmala ir pazīstama ne tikai ar saviem dabas ārstnieciskajiem resursiem, bet arī ar senajiem zvejnieku ciemiem Rīgas jūras līča piekrastē. Jūrmalas senāko iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija upes un jūras zvejniecība.
19. – 20. gs. mijas saimnieciskais pacēlums Latvijā ietekmēja arī zvejnieku ciemu dzīvi – tika būvētas jaunas laivas un kuģi, celtas laivu piestātnes un ēkas. Pateicoties Krišjānim Valdemāram, 19. gs. beigās uzplauka Latvijas jūrniecība. Zvejnieku dēli no kuģu pukām varēja izmācīties par stūrmaņiem un kapteiņiem. 20. gs. sākumā ciešāka kļuva arī zvejnieku kopdarbība, lai varētu kopīgi zvejot, pārdot nozvejoto un arī atpūsties. 1904. gadā tika nodibināta Rīgas Jūrmalas zvejnieku sabiedrība. Kooperatīvās zvejnieku organizācijas turpināja darboties arī pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā.
Pirmais un Otrais pasaules karš smagi skāra zvejniekciemu dzīvi, daudzviet no bijušās godības palika tikai māju vārdi un kāpās ieputināti laivu vraki.
Daudzi zvejnieki krita frontē, aizgāja bojā jūrā vai arī devās bēgļu gaitās. Grūtajos pēckara gados zvejniekiem no jauna bija jāsāk veidot savu iedzīvi – jāiegādājas jaunas laivas, tīkli u.c. zvejniecības inventārs.
1947. gada 18. jūlijā Rīgas Jūrmalas zvejnieku sabiedrību likvidēja un tās vietā nodibināja Rīgas Jūrmalas zvejnieku arteli (kopš 1949.gada oktobra – zvejnieku kolhozs „Uzvara”). Gadu gaitā kolhozs izveidojās par spēcīgu un bagātu saimniecību, tās kuģi zvejoja ne tikai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, bet arī Atlantijas okeānā, Ziemeļu un Barenca jūrās. Tika izveidota moderna krasta saimniecība ar zivju pārstrādes cehiem, kuģu piestātni, kuģu un iekārtu remonta bāzi, zivju saldētavu, kokapstrādes un citiem ražošanas iecirkņiem.
1970. gadā, kad zvejnieku kolhozā „Uzvara” daudzi darbi jau bija pabeigti un saimniecības kasē pietiekami daudz līdzekļu, vadība kopā ar kolhoza toreizējo mākslinieku un pirmo muzeja direktoru Andreju Šulcu (1910-2006) nolēma priežu meža ielokā pie Raga kāpas dibināt zvejniecības muzeju.
1992.gadā zvejnieku kopsaimniecību „Uzvara” pārveidoja par akciju sabiedrību „Jūraslīcis”. Pēc tās bankrota, Jūrmalas pilsētas dome 2002. gadā iegādājās zvejniecības muzeja ēkas un kolekcijas. No 2003. gada 1. janvāra tas darbojas kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle – Jūrmalas Brīvdabas muzejs. Jūrmalas Brīvdabas muzeja mērķis ir popularizēt un pētīt zvejniecības attīstību Jūrmalā un tās tuvākajā apkārtnē, saglabāt nākamajām paaudzēm ar zvejniecību saistīto etnogrāfisko celtņu un vēstures liecību kolekciju muzejā.
Jūrmalas Brīvdabas muzejā katru gadu notiek tradicionāli pasākumi – pavasarī „Lieldienas” un starptautiskā „Muzeju nakts” akcija. Vasarā „Jāņu” ielīgošana un pasākumu cikls „Ceturtdiena – zivju diena”, bet rudenī sezonu noslēdzam ar Miķeļdienas pasākumu „Rudens ražas svētki zvejnieka sētā”. Tās ir tradīcijas, ko vēlamies attīstīt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.